Tagad, kur atrodas Ramuļēnu zeme, senāk atradās trīs saimniecības. Joprojām pļavās saglabājušies vēsturiskie robežakmeņi, kas 1910. gadā atdalīja trīs īpašumus un
glabā sevī trīs dzimtu likteņus.
Ramulēnu mājas (Kalna Ramuļēni) pirmo reizi tiek pieminētas zviedru muižas kartēs ar nosaukumu " Ramu'lan". Līdz 1902. gadam Kalna Ramuļēnos saimnieko Jagaru dzimta no kuras nāk inženieris Jānis Jagars (1894-1970) un ir izsekojama radniecība ar mūziķu Jurjānu dzimtu no Meņģeļiem. Vēlāk mājas atpērk Jānis Bajārs( miris 1927. gadā).
Lejas Ramļēnu saimniecību 81,0 desitīnu platībā par 7500 rubļiem no Ērgļu muižas pērk Juris Jura dēls Jansons, bet 1931. gadā ir spiests savu īpašumu pārdot Valsts zemes bankai, kura zemi sadalija piecas saimniecībās.
Ezermalas atradās robežās ar "Kalna Ramuļēniem"virzienā uz Pulgošņa ezeru. Tā bija izdalīta kā jaunsaimniecība ar fonda numuriem 216F un 216Fa, koplatībā 4.53 Ha. "Šo zemi nopirka 1871. gadā dzimušais Juris Aboliņš. Zemes akts noformēts 1939. gadā.